Treniņu komplekts
Jaunatnes iespēju palielināšana caur Aprites ekonomiku
Modulis 1 – Par jauniešu iesaisti
A) Sociālā iekļaušana
ES definē sociālo iekļaušanu kā “procesu, kas nodrošina pilsoņiem nepieciešamās iespējas un resursus, lai pilnībā piedalītos ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē un baudītu dzīves standartu un labklājību, kas uzskatāma par normālu sabiedrībā, kurā viņi dzīvo. Tas ietver, bet nav ierobežots ar, sociālu integrāciju vai labāku piekļuvi darba tirgum, un ietver arī vienlīdzīgu piekļuvi iestādēm, pakalpojumiem un pabalstiem. Tas ir jēdziens, kas šobrīd ir centrālā vietā Eiropas politikas darba kārtībā.
Sociālās iekļaušanas politikas mērķis ir labot strukturālās un daudzdimensionālās nevienlīdzības, kas ietekmē cilvēkus un grupas, kas veido sabiedrību; cilvēkus likviditātes centrā, aizsargājot viņus no materiālās labklājības.
Būtisks instruments, bet ne vienīgais, lai veicinātu sociālo iekļaušanu, ir darbs. Kaut arī tas ir tiesības, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijas (1948) 23. pantā, ne visiem cilvēkiem ir vienādas iespējas piekļūt darbam un, diemžēl, cienīgam darbam, kas pārtrauc nabadzības un neaizsargātības situāciju. Ilgstoši bezdarbnieki, brīvības zaudējuši cilvēki, imigranti, cilvēki vecumā virs 45 gadiem, cilvēki ar funkcionāliem ierobežojumiem vai garīgās veselības problēmām vai jaunieši, kuri nav veiksmīgi skolā, atrodas nelabvēlīgā situācijā, lai iegūtu un saglabātu darbu.
Ja kādam darbs ir svarīgs, tad neaizsargātās situācijās esošām grupām tas nav tikai līdzeklis, lai iegūtu ekonomisko ienākumu, bet arī situācijas pārvešana, integrēšanās un pilnīga iesaistīšanās sabiedrībā.
B) Darba tirgus iekļaušana
Piekļuves trūkums darbam ir viens no izslēgšanas noteicošajiem faktoriem.
Darbs daudzos gadījumos ne tikai uzvedas kā integrācijas faktors ekonomiskā nozīmē, bet dodas tālāk. Tas nav tikai par darbu un algu, bet tas ir arī solis, lai ieņemtu vietu sabiedrībā, un tas ir tieši saistīts ar citiem svarīgiem integrācijas faktoriem personīgā un sociālā kultūras jomā. (Kultūras integrācija, attiecību tīkls, motivācija, garīgā veselība, utt.)
Tāpēc darbs daudzos gadījumos darbojas kā galvenais faktors, lai izlauztos no visneaizsargātāko jauniešu izslēgšanas loka. Bet par ko mēs runājam, kad runājam par visneaizsargātākajiem jauniešiem? Ir vairāki faktori, kas saistīti ar neaizsargātību:
-
Aspekti, kas saistīti ar nodarbinātību: bezdarbs, paslēpta nodarbinātība, darba drošības trūkums, nestabili darbi, ļaunprātīga darba apstākļi, darba pieredzes trūkums.
-
Aspekti, kas saistīti ar personīgo sfēru: garīgā veselība, atkarības, juridiskā dzīvesvieta, dzimuma vardarbības upuri, personisku prasmju trūkums, kriminālā ieraksta, invaliditāte, utt.
-
Aspekti, kas saistīti ar izglītību: minimālā formālā apmācības līmeņa trūkums, skolas neveiksme, apmācība, kas nav pielāgota darba tirgus vajadzībām, nepieciešamā atbalsta trūkums visā karjeras ceļā, analfabētisms, utt.
-
Aspekti, kas saistīti ar sociālo sfēru: attiecību tīkla trūkums, etniskās minoritātes, diskriminācija dzimuma, seksuālās orientācijas, ticību, etnisko minoritāšu pamatos,
-
Aspekti, kas saistīti ar ekonomisko sfēru: nabadzīgas mājsaimniecības, nepietiekami ienākumi, parādi, ēnu ekonomika, sliktas kvalitātes dzīvojamās telpas.
-
Aspekti, kas saistīti ar ģimenes vidi: patēriņa vides, vardarbība, stipru ģimenes saikņu trūkums, jaunieši bez ģimenēm, utt.
Modulis 2 - Kā sarīkot aktivitātes, ņemot vērā jauniešu iesaistes perspektīvi
A) IEVADS
Visas šīs situācijas ir saistītas ar neaizsargātību un ir šķēršļi, bieži neredzami, dalībai jebkurā projektā vai aktivitātē, kas paredzēta jauniešiem.
Šajās lapās mērķis ir apkopot sēriju jautājumus, ko mēs uzskatām par noderīgiem, kad pārvaram šos šķēršļus un spējam projektēt un īstenot aktivitātes no iekļaujošas perspektīvas. Lielākoties šie ir praktiski jautājumi, kas ir pieredzes rezultāts aktivitāšu projektēšanā un īstenošanā jauniešiem neaizsargātās situācijās. Visbeidzot, mēs sniegsim divus piemērus par no iekļaujošas perspektīvas veiktiem projektiem sakarā ar aprites ekonomiku.
B) DARBĪBAS JOMA UN MĒRĶI
Kādi ir sasniedzamie mērķi? Vai mērķis ir kaut kas, lai risinātu kādu šķērsli, kas saistīts ar iekļaušanu, vai arī ir citi mērķi, ņemot vērā iekļaušanas perspektīvu? Piemēram, mēs varētu runāt par projektu, kura mērķis ir ļaut jauniešiem neaizsargātās situācijās iegūt piekļuvi darba tirgum, vai arī mēs varētu runāt par darbībām, kuras mērķis ir dot viņiem pašapziņu, ļaut viņiem uzsvērt savas prasmes un attīstīt jaunas, vai arī palīdzēt viņiem satikt jaunus cilvēkus, veidot saites un paplašināt savu redzesloku.
Svarīgie aspekti, piemēram, projekta ilgums, cilvēku un finanšu resursi, kas ieguldīti, utt., būs atkarīgi no sasniedzamo mērķu. Svarīgi ir būt godīgam un reālistiskam, ņemot vērā sasniedzamos mērķus, un censties saskaņot tos ar grupas cilvēku vajadzībām, cerībām un interesēm, ar kuru vēlaties sadarboties.
C) LOĢISTIKA
Ņemiet vērā jebkādus praktiskus šķēršļus, kas varētu novērst/diskreditēt mērķauditorijas dalību, padarot to pēc iespējas vieglāku viņiem piedalīties, un neaizmirstiet, ka viņiem var būt jāsaskaras ar konkrētiem grūtību veidiem, ar kādiem citiem cilvēkiem nebūtu jāsaskaras.
Ir svarīga vieta, kur notiek aktivitāte; ir jāņem vērā, ka lielākā daļa jauniešu neaizsargātās situācijās nav automašīnas vadītāja apliecības vai pieejamības. Labāk ir izvēlēties vietas ar piekļuvi caur sabiedrisko transportu. Ir arī interesanti, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams, norādīt transporta savienojumus, lai nokļūtu vietā. To var izdarīt materiālās reklāmās pašai aktivitātei vai iepriekšējā sapulcē vai intervijā ar dalībniekiem. Ja vieta, kur notiek aktivitāte, ir lauku vide, piekļuve caur sabiedrisko transportu bieži vien ir sarežģīta. Novērtējiet iespēju atvieglot pieejamību, finansējot privāto kolektīvo transportu. Fiziskā pieejamība tiem ar kustību ierobežojumiem ir jāņem vērā.
Vienmēr ir interesanti tuvināt aktivitātes tām vietām, kur ir mazāk iespēju. Jums vienmēr ir jācenšas pielāgot aktivitātes mērķus vides vajadzībām, piemēram, ja mēģināt veikt projektu, lai uzlabotu jauniešu ar mazākām iespējām darba iekļaušanu, jums ir jācenšas īstenot projektu tajās pilsētas daļās vai vides, kur ir šīs grūtības.
Attiecībā uz projekta ilgumu ir jāņem vērā, ka daudzi jaunieši neaizsargātās situācijās var saskarties ar grūtībām, kad ir jāievēro ilgtermiņa saistības, kas saistītas ar dažādām iemeslu dēļ, daudzas no kurām ir tieši saistītas ar viņu neaizsargāto situāciju. Ilgums vienmēr ir jāpamato, balstoties uz sasniedzamajiem mērķiem, tomēr ir ieteicams vienmēr sākt ar īstermiņa saistībām, kas ļauj “piesaistīt” jauniešus, ar kuriem, iespējams, vēlāk strādāsim ilgtermiņā. Projektiem, kas plānoti ilgākam laika periodam, vienmēr ir jāņem vērā, ka var rasties gadījumi, kad dalībnieki atteiksies no dalības projekta laikā; šīs atteikšanās var tikt aizstātas ar jauniem iekļaušanās vai projekta pielāgošanu ar mazāk dalībniekiem. Šī problēma bieži ir problēma daudzām organizācijām, kas strādā ar jauniešiem, jo ir parasti, ka ārējo un finansēšanas prasību dēļ projektiem ir jābūt pamatotiem ar minimālo dalībnieku skaitu, un vairākas atteikšanās var apdraudēt projekta ilgtspējību. Tāpēc, ja šis minimālais skaitlis pastāv, vienmēr ir svarīgi to pārsniegt ar noteiktu starpību vai būt iespējai aizstāt dalībniekus.
Ir arī svarīgi domāt par laiku, kurā projekts tiks īstenots, kas arī būs atkarīgs no mērķiem un jauniešu mērķa grupas, ar kuru mēs sazināsimies. Piemēram, ja mēs izvirzām projektu, lai strādātu ar jauniešiem ārpus izglītības sistēmas, un viens no mērķiem ir, lai dalībnieki atgrieztos mācībās, projekts jāplāno konkrētos datuma, beidzoties ar jaunas akadēmiskās gada sākumu, lai tas varētu turpināties. Šajā gadījumā, piemēram, būtu arī interesanti, lai projekta sākums būtu mēnešus pēc akadēmiskā gada sākuma, lai iekļautu tos jaunos cilvēkus, kuri pamet savas mācības vidus skolā.
Ja tiek piedāvāta tiešsaistes aktivitāte, jāņem vērā digitālās barjeras, digitālo prasmju trūkums vai piekļuves trūkums. Ja vēlaties plānot tiešsaistes projektu no iekļaušanas perspektīvas, jums vienmēr ir jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt iepriekšēju apmācību, aprīkojumu un pat telpu, no kuras piedalīties.
Aktivitātes reģistrācijas process ir jāveic vienkāršāk. Izvairieties no sarežģītiem veidlapām pēc iespējas vairāk un nodrošiniet dažādas reģistrēšanās iespējas: pa tālruni, personīgi, ar WhatsApp, tiešsaistē. Dažreiz, ņemot vērā projektu raksturu, ir nepieciešama noteikta dokumentācija reģistrēšanai (personas identifikācijas dokuments, jauniešu garantijas sertifikāts, bezdarbnieka pabalsts…). Šādas dokumentācijas piekļuves grūtības un reģistrēšanās grūtības bieži vien rada nelabvēlīgas sajūtas. Cilvēkiem, kuri ir atbildīgi par aktivitātes organizēšanu, ir jāņem vērā šie faktori un jāatvieglo šie procesi cik vien iespējams, jo daudzi jaunieši neaizsargātās situācijās trūkst dažādu rīku, kas dažkārt tiek uzskatīti par pašsaprotamiem: palīdzība no ģimenes locekļa dokumentācijas iegūšanā, digitālās prasmes, valodas barjeras, tehniskā valoda utt. Ir ieteicams, lai potenciālajiem dalībniekiem būtu skaidri noteikta kontaktpersona, kura varētu informēt par projektu un pavadīt reģistrācijas procesā.
D) PARTNERATTIECĪBAS UN SADARBĪBA
Partnerattiecības ir ļoti svarīgas un var palīdzēt attīstīties projektam vēl lielākā mērogā. Partneri var palīdzēt izveidot projektu, ieviešot savu pieredzi jautājumos, kuros jums trūkst zināšanu: piemēram, ja vēlaties uzņemt cilvēkus ar invaliditāti vai traucējumiem (garīgiem, psiho ģenētiskiem traucējumiem), ir svarīgi sadarboties ar speciālistiem, kas zina viņu vajadzības un kā integrēt tos.
Partnerattiecības ir arī veids, kā iegūt vairāk resursu (finanšu resursi, infrastruktūra, aprīkojums utt.) un pievienot vēl vienu dimensiju komunikācijas jautājumam, izmantojot tos pašus kontaktus un saziņas līdzekļus. Attiecībā uz jauniešu iekļaušanu ir iespējams izveidot partnerattiecības ar publiskām vai privātām organizācijām, kas strādā ar jauniešiem, kuriem draud izslēgšana (darba tirgus birojs, asociācijas…), lai vieglāk sasniegtu šo auditoriju.
Tomēr, ja vēlaties iesaistīt partnerus, veltiet nepieciešamo laiku, lai pārrunātu projektu un dalītos savos viedokļos, un pilnībā iesaistiet viņus projektā (viņiem ir jājūt, ka viņi dod pievienoto vērtību, lai tie varētu tiešām iesaistīties). Pārliecinieties, ka viņi dalās ar jūsu vērtībām un ir uzticami. Tāpēc ir nepieciešams apvienoties ar cilvēkiem, kas prot strādāt ar šiem jautājumiem (ar jauniešiem, ar izslēgtām grupām vai kuriem ir pieredze tāda veida projektos, ko jūs plānojat sākt).
Partneru iesaistīšana nozīmē sev jautāt par savām vājībām un vajadzībām: Kādas ir jūsu organizācijas stiprās puses? Kuros jautājumos jums būtu nepieciešama pieredzējušu cilvēku palīdzība? Vai jūs esat gatavs tikt galā ar dažādiem darbības veidiem un dažādām metodoloģijām un, iespējams, mainīt veidu, kā jūs veidojat savu projektu?
RESURSU BUDŽETS – EKONOMISKIE ASPEKTI
Projekta finansiālo pusi vajadzētu kārtot jau tā veidošanas sākumā, lai novērtētu izmaksas un ļautu projektu efektīvi īstenot. Galvenais nosacījums, lai izveidotu projektu, kas vērsts uz jauniešu iekļaušanu, ir garantēt, ka piedāvātais pakalpojums ir bezmaksas. Finansiālais jautājums var būt reāls šķērslis šāda veida sabiedrībai, kas bieži vien ir sarežģītā situācijā. Izprotot finansiālo pusi, būtu jānodrošina, ka daudzi jaunieši nezaudē iespēju piedalīties. Ja aktivitātei nepieciešams aprīkojums, tas, kur vien iespējams, būtu jānodrošina sabiedrībai, nevis prasīt iegādāties patstāvīgi.
Finansiālais aspekts var būt šķērslis projektu īstenošanai, tāpēc ir svarīgi domāt par dažādām naudas līdzekļu piesaistes iespējām. Jauniešiem, kuriem ir izslēgšanas pieredze, veltīta projekta izveidošana ir ar spēcīgu sociālo dimensiju un var tikt uzskatīta par sabiedrības interesēm. Organizācija var pievērsties vietējām pašvaldībām, lai iegūtu publiskas subsīdijas projektu veidošanai (piemēram, izmantojot projektu izsludināšanas aicinājumu). Finansiālais jautājums ir arī viens no iemesliem, kāpēc partnerattiecības var būt tik svarīgas.
It īpaši projektu ilgākā laikposmā jāņem vērā, ka transporta izmaksas līdz aktivitātes vietai var būt šķērslis piedalīšanās gadījumā. Ja vien iespējams, ir ļoti ieteicams piedāvāt iespēju finansēt šīs izmaksas, vai nu nodrošinot bezmaksas transporta pakalpojumu, vai arī ļaujot dalībniekiem pieteikties par transporta subsīdiju. Ja izvēlēta individuāla transporta subsīdijai, ir jābūt iespējai, ka daļa no subsīdijas varētu būt jāsamaksā pirms aktivitātes sākuma, jo daudzi dalībnieki varētu uzskatīt par grūtībām samaksāt šos līdzekļus no savas kabatas. Dažiem apmācību programmām ir transporta subsīdijas, bet tās tiek dotas dalībniekiem pēc apmācību beigšanas, kas sarežģī cilvēku iekļaušanu ekonomiski vājākajā situācijā.
DALĪBNIEKI
Jo vairāk vēlaties būt iekļaujošs un sasniegt iespējami lielāku cilvēku skaitu, jo vairāk ierobežojumu jums būs jāpārvar, lai viņus sagaidītu pareizos apstākļos. Pētiet ierobežojumus, kas varētu novērst noteiktu cilvēku iesaistīšanos projektā, un centieties novērst šķēršļus.
Tiešām, pastāv dažādi jauniešu profili, kuri ir izslēgšanas situācijās. Viņiem visiem nav vienādas vajadzības, un dažas aktivitātes ir piemērotas vieniem, bet ne citiem. Jautājums, kas jāuzdod, ir vai projekts mērķē uz konkrētu problēmu, kas saistīta ar konkrētu mērķa grupu, vai arī tas cenšas būt pēc iespējas iekļaujošāks. Otrajā gadījumā ir svarīgi apsvērt, kā šie dažādie profili var tikt apvienoti, ievērojot katras personas vajadzības.
DIZAINA DARBS UN VADĪBA
Aktivitātes izstrāde un īstenošana ir projekta sirds. Tā tiek izstrādāta, ņemot vērā dažādas jomas, kas saistītas ar projektu izveidi (mērķa auditorija, mērķi, budžets un personāla ierobežojumi utt.).
Ja runa ir par projektu, kas saistīts ar jauniešu izslēgšanas problēmām, aktivitātei jābūt gan pielāgotai jaunai auditorijai, gan izstrādātai, lai cīnītos pret viņu sociālo izslēgšanu. Aktivitātei ir jāatbilst arī vispārējiem veiksmīga projekta prasībām: tai jābūt noderīgai, inovatīvai un efektīvai.
Ieteikumi projektiem kas iesaista jaunus cilvēkus:
-
Aktivitātes, kas veicina saliedētību grupā, lai palīdzētu jauniešiem justies ērti
-
Inovatīvas aktivitātes, kas ir savādākas no parasti izmantotajām
-
Aktivitātes ar visaptverošu sistēmu, kas palīdzētu viņiem uzsākt pirmo soli
-
Bet arī elastība, lai sniegtu viņiem brīvību un ļautu viņiem būt aktīviem, iegūt pārliecību un dalīties ar savām idejām
-
Iespēja tos integrēt projekta metodoloģijā (komunikācijā, veidošanā aktivitātes, līdzekļu vākšana utt.), lai radītu viņiem atbildības un līdzdalības sajūtu un palīdzētu viņiem attīstīt profesionālās prasmes
-
• Nodarbībām nevajadzētu būt pārāk garām, lai nekļūtu garlaicīgi, + jābūt pietiekami biežai grupu dinamikas un ieintresības uzraudzībai
-
• Inkluzīvās aktivitātes: ņemiet vērā visu veidu auditorijas un viņu vajadzības (fiziskās un garīgās invaliditātes, valodas problēmas, sociālais un reliģiskais fons ...)
-
• Vadība: Jauniešiem darbs jāpavada bez uzspiešanas.
Nodrošinot, ka ikviens atradīs savu vietu aktivitātē. Ņemiet vērā, ka dažādi profili var prasīt personīgāku un detalizētāku uzraudzību.
Labi sākt projektu vai aktivitāti var, izveidojot kā grupu kopīgus noteikumus, ar kuriem visi ir vienojušies, lai attīstītu aktivitāti. Šie kopīgie normatīvi jāizmanto, lai noteiktu uzvedības vadlīnijas un drošu, iekļaujošu vidi.
KOMUNIKĀCIJA
Efektīvas saziņas nodrošināšana ir būtiska projektu dažādās fāzēs. Parasti sākuma posmā saziņa būs vērsta uz potenciālo dalībnieku piesaisti projektam, bet beigu posmā tā būs vērsta uz sasniegtajiem rezultātiem.
Dalībnieku piesaistes posmā nav vienotas efektīvas pieejas; tas būs atkarīgs no mērķa auditorijas, kuru vēlamies sasniegt. Tomēr, kā vispārējs noteikums, vienmēr ir ieteicams izvēlēties dažādus izplatīšanas kanālus.
No vienas puses, bieži ir efektīvi sasniegt jauniešus, izmantojot viņu saziņas kanālus (sociālie tīkli: Instagram, WhatsApp, TikTok…). Ja budžets atļauj, tiešsaistes reklāmas. Padomājiet par pievilcīgu saturu jauniešiem. Ja iespējams, koncentrējieties uz saziņu ar jauniešiem, iesaistiet interesēto sabiedrību (ideja iesaistīt jauniešus saziņas kampaņā, lai labāk sasniegtu viņus). Turklāt, prioritizējot saziņu ar jauniešiem no jauniešiem, tiek uzlabotas savstarpējās attiecības. Viņu aktīva iesaistīšanās mūsu kampaņās pastiprina viņu balsis un perspektīvas, padarot mūsu iniciatīvas saprotamākas un ietekmīgākas. Pārliecinoša un vizuāli pievilcīga satura izveide ir būtiska. Tas nozīmē materiālu radīšanu, kas rezonē ar viņu interesēm un jūtīgumu, nodrošinot, ka tas ir informatīvs, bet arī pievilcīgs.
No otras puses, dažādu veidu sociālā saziņa ir būtiska, lai sasniegtu noteiktus profilus. Kā jau minēts iepriekš, ir svarīgi sadarboties ar citiem interesētajiem, kas darbojas šajā jomā: biedrībām, nevalstiskajām organizācijām, izglītības iestādēm, fondu, publiskajām iestādēm, uzņēmumiem utt. Projektu personīgi izskaidrot arī ir nepieciešams. Laba prakse, kas bieži vien darbojas labi, ir iesaistīt iepriekšējo kārtu dalībniekus izplatīšanā, ļaujot viņiem dalīties savās pieredzēs un ļaujot potenciāliem jaunajiem dalībniekiem saistīties ar viņiem.
Līdzīgi, ja budžets atļauj, vienmēr ir ieteicams izveidot fiziskus materiālus, piemēram, plakātus vai informatīvus plakātus. Gan digitālajos, gan fiziskajos dokumentos vienmēr jāatspoguļo būtiskā informācija, lai veicinātu turpmākas pārbaudes, piemēram, projekta bezmaksas raksturs, paredzamie rezultāti, transporta stipendiju pieteikšanās iespēja u.c.
VĒRTĒŠANA/REZULTĀTI
Projekta novērtēšana ir būtisks solis, lai novērtētu veiksmi un izceltu jomas, kurās varētu būt uzlabojamas. Tā kalpo gan tam, lai uzsvērtu, kas darbojas, gan lai norādītu grūtības, lai tās varētu saprast un labot. Novērtējums ir svarīgs gan projekta komandai, gan arī partneriem. Tas ir būtisks arī ziņošanai potenciāliem sabiedriskiem finansētājiem, kuri prasa ziņojumu par projektu.
Projekta novērtēšanai ir divas dimensijas: projekta izveides procesa novērtēšana un tā rezultātu un ietekmes uz mērķa auditoriju novērtēšana. Tā balstās uz salīdzinājumu starp mērķiem un iegūtajiem rezultātiem.
Noteikti ieteicams iekļaut projekta vidus posma novērtējumu ar noteiktu ilgumu, kurā tiek ņemts vērā jauno dalībnieku viedoklis, ar mērķi varēt iejaukties, ja nepieciešams, projektu attīstībā. Atkarībā no projekta rakstura šis novērtējums var tikt veikts dažādos veidos: anonīms aptaujas veids, atklāta grupas diskusija, individuālas intervijas utt.
Modulis 3 – Piemēri no labākajām darbībām un kā tās replicēt
Darba tirgus iekļaušana un aprites ekonomika (Emprégate en Verde – Paideia)
A) PAR PROJEKTU
Emprégate en Verde jauniešu nodarbinātības programma tika īstenota Korusas provincē Spānijā, lauku apvidū, caur sabiedrisko un privāto sadarbību vairāku iestāžu starpā: Asociación de Desarrollo Local Deloa, Fundación de la Escuela de Organización Industrial, Fundación Paideia Galiza un uzņēmums O Fogar do Santiso. Šis projekts radās ar divkāršu mērķi:
-
Uzlabot jauniešu darba prasmes, veicinot vienlīdzīgas iespējas, pievēršot uzmanību jauniešiem bez apmācības, kuri ir apdraudēti ar izslēgšanu vai dzīvo lauku apvidos.
-
Veicināt kritisko domāšanu un saistību ar inovatīviem projektu pamatiem, kas balstīti uz vides ilgtspēju un cilvēku ekonomiku, izmantojot pieredzi.
Programmas izstrāde nāk no dalībnieku procesa, ko Fondacija Paideia veica 2020. gadā Covid-19 ierobežojumu laikā. Kad mums nācās apturēt savu darbību, mēs izmantojām iespēju apkopot informāciju par vajadzībām, ko izteikuši jaunieši, ar kuriem strādājam. Viena no visbiežāk atkārtotajām problēmām bija nepieciešamība izmēģināt, pat īsi, dažādas nozares darbības, lai veiktu būtisku pašpārbaudes vingrinājumu, lai domātu par savu nākotnes karjeru.
B) IEVADS
“Emprégate en verde” ir nodarbinātības projekts ar praktisku metodoloģiju, kas balstīta uz tiešu kontaktu ar darba pasauli. Projekts tika izstrādāts un īstenots kopā ar vadošo uzņēmumu ekoloģiskajā pārtikas ražošanā un gastronomijā Galīcijā. Tika izstrādāts praktisks maršruts, kurā iekļauti 5 atšķirīgi profesionālie sektori: bioloģiskais dārzs, virtuve, konditoreja, noliktavas darbības un numura serviss, ļaujot jaunajiem dalībniekiem ar mazu vai nekādu profesionālo pieredzi pievērsties dažādiem darba veidiem, atvieglojot pašizpratni un darbu nākotnes profesionālo mērķi. Papildus šai praksei uzņēmumā programma ietver arī dažādus apmācību kursus, kur tiek apgūtas vispārējas nodarbinātības prasmes. Fakts, ka daļa apmācības notika reālā, darbojošā uzņēmumā, ļāva dalībniekiem ar mazu vai nekādu iepriekšējo pieredzi reāli sazināties ar darba pasauli. Mūsuprāt, tas ir būtiski, lai pielāgotu jūsu cerības un veiktu pareizu pāreju no regulētās apmācības uz darba pasauli. Kaut arī tas netika izvirzīts kā sākotnējais mērķis, dažu dalībnieku attīstība apmācības laikā noveda pie darba piedāvājuma no uzņēmuma beigās.
C) PROGRAMMA
Šis projekts ilga 2 mēnešus un iesaistīja 15 jauniešus vecumā no 18 līdz 29 gadiem, sadalītus 4 apmācību blokos. Katrs dalībnieks tika individuāli monitorēts visu projektu. Programma ir sadalīta 4 dažādos blokos: 1) vispārējās nodarbinātības prasmes un personīgā attīstība, 2) amati no iekšpuses, 3) iespējas vides kontekstā, 4) grupas uzraudzība. Kad tika izstrādāts grafiks, bloki nesekoja viens otram hronoloģiski.
BLOKS 1 - VISPĀRĪGĀS PRASMES NODARBINĀTĪBAI UN PERSONĪGĀ ATTĪSTĪBA
Pirmās divas apmācības nedēļas sākās ar vairākām sesijām, kas veltītas pašapziņai, motivācijai, dzimumam darba tirgū un grupas saskaņai. Šīs pirmās sesijas ir svarīgas, jo dalībnieki viens otram nebija pazīstami, tāpēc ir svarīgi izveidot telpas, kurās viņi var strādāt pie pozitīvām saiknēm pirms praktiskās daļas sākuma uzņēmumā.
Praktiskās daļas beigās šajā blokā vairākas sesijas atkārtoti iekļauj, fokusējoties uz darba meklēšanu, interviju sagatavošanu, atlases procesiem un darba individuālā plāna izstrādi tirgū iekļūšanai.
BLOKS 2 – IEPAZĪT AMATUS NO IEKŠPUSES – STAŽĒŠANĀS UZŅĒMUMĀ
Otrajā blokā dalībnieki rotē praktiskā apmācībā dažādos amatos. Partneru uzņēmuma telpās jauniešu grupa tiek sadalīta mazākās grupās pa 3-4 cilvēkiem, kuri katru nedēļu rotē caur 5 dažādiem amatiem. Rotējoties, ir svarīgi, lai grupas mainās un tās var mainīt partnerus. Ar dažādiem cilvēkiem strādāšanas apgūšana ir būtiska mācīšanās pieredze.
BLOKS 3 - IESPĒJAS VIDĒ - APMEKLĒJUMI PROJEKTOS UN UZŅĒMUMOS
Trešajā apmācību blokā iekļāvām apmeklējumus projektos, kas saistīti ar cilvēkiem aprūpējošo un ilgtspējīgo ekonomiku. Daži apmeklēto vietu piemēri ir: jauniešu kooperatīvs, kas veltīts organisko sieru ražošanai, meža kopiena, kas ir atsaucīga daudzfunkcionālajai meža resursu izmantošanai, vai uzņēmums, kas ražo organiskus tējas un infūzijas.
BLOKS 4 - GRUPAS SEKOTĀJS
Prezentācijas diena: Projekta prezentācija, nekādu šaubu izskaidrošana, kalendāra pārskats, grupas dinamika, utt.
Starpnieka novērtējums: Starpnieciskā tikšanās starp organizācijas komandu un dalībniekiem. Šajā sesijā iekļaujam dažādas dinamikas, lai novērtētu un pārrunātu dažādus aspektus, piemēram, grupas attiecības, programmas attīstības vērtības, izmaiņas, kas varētu uzlabot programmu, individuālu pašnovērtējumu praktiskajā daļā, konstatētās grūtības, utt.
Novērtēšana un apmācību noslēgums: Dalībnieki veic kvalitatīvu vērtējumu par programmu, sadarbojoties grupā atklātā dialogā. Visbeidzot, dalībnieki arī aizpilda anonīmu vērtējumu veidā anketu.
BLOKS 5 - INDIVIDUĀLAIS SEKOTĀJS
Apmācību laikā tiek veikts individuāls darbs ar dalībniekiem. Kā pamatnoteikums, individuālā darba saturs un stundas katrā gadījumā var atšķirties. Vismaz 10 stundas tiek veltītas individuālām intervijām, sākot no atlases fāzes līdz apmācību beigām.
Projekta grafika piemērs:
D) INTEGRĀCIJU PERSPEKTĪVAS:
Kādas jomas ir ņemtas vērā, pieņemot integrācijas perspektīvu šajā darba projekta ietvaros?
E) IEGŪTĀS MACĪBAS
Šīs programmas īpatnība ir rotācija caur dažādiem darba amatiem īsā laika posmā. Mūsu pieredze ir tāda, ka šī prakse ir atvieglojusi dalībnieku pašapziņas vingrinājumu, identificējot un strādājot pie savām prasmēm, stiprajām un vājajām pusēm, kas ir fundamentāls sākumpunkts, strādājot ar mērķi atrast darbu.
No otra puses, “Emprégate en verde” ir darba iekļaušanas projekts jauniešiem bez augstākās izglītības, kuri meklē darbu. Tāpat mērķis ir arī parādīt jauniešiem dažādas iniciatīvas, kas balstītas uz cilvēka resursu un dabas resursu vērtēšanu savā apkārtnē. Realitāte ir tāda, ka lielākā daļa šī projekta dalībnieku iepriekš neizrāda interesi par jautājumiem, piemēram, aprites ekonomiku vai ilgtspējīgu gastronomiju, bet šī interese tiek radīta caur praksi un iespēju redzēt pašiem reālus projektus un iniciatīvas, kas darbojas un veido bagātību viņu apkārtnē. Mūsu pieredzē jebkurš darba integrācijas projekts ir jāveido kopā ar reālo darba pasauli, bet uzņēmumu izvēle un to darbības pamatā esošie vērtības ir svarīgas, jo tas nav mazsvarīgs izvēles jautājums. Mūsu viedoklī šī “galvenā partnera” no uzņēmējdarbības pasaules izvēle var būt atslēga nākotnes projektu veidošanai, kas apvieno jauniešus ar mazākām iespējām integrācijas darba tirgū mērķi, veicinot un padarot redzamu aprites ekonomiku, ne tikai kā vēlamo ekonomikas veidu, bet arī kā reālāko.
Sabiedriskā iekļaušana un (saistīta ar) aprites ekonomiku (IMPACT HUB)
Inovāciju granti Liepājas studentiem (IGLS)
Liepājas universitāte un tās partneri veica dinamisku projektu “Inovāciju granti Liepājas studentiem” (IGLS) no 2022. gada septembra līdz 2023. gada novembrim. Projekts bija vērsts uz uzņēmējdarbības prasmju attīstīšanu studentos, piedāvājot praktiskas pieredzes un atbalstu uzņēmējdarbības ideju attīstībai. Būtiski, projekts uzsverot sociālo iekļaušanu, iesaistot dalībniekus un uzņēmumus no dažādām vidēm, ieskaitot lauku teritorijas, un veicinot unikālas iespējas, piemēram, darbības uzņēmumā, kas vērsts uz cilvēkiem ar mazākām iespējām. Šāda pieeja akcentē IGLS apņemšanos veicināt daudzveidīgu un iekļaujošu uzņēmējdarbības kopienas attīstību.
Liepāja. Šīs programmas/projekta unikālais aspekts bija iespēja īsā laikā apmeklēt dažādus uzņēmumus un izmēģināt vairākas profesijas dažādās nozarēs, kā arī satikt dažādus nozares ekspertus, kuri ne tikai prezentēja savu nozari un biznesu, bet arī sniedza savu viedokli un atsauci dalībnieka idejai.
PAR PROJEKTU
Projekts “Inovāciju granti Liepājas studentiem” (IGLS) tika uzsākts 2022. gada 1. septembrī un ir priekšlaicīga iniciatīva, ko vadīja Liepājas Universitāte sadarbībā ar Impact Hub, Liepājas pilsētas Izglītības departamentu, Liepājas Valsts tehnikumu un Liepājas Universitātes Attīstības fonds. Šis 15 mēnešu programma, kas darbojas līdz 2023. gada 30. novembrim, ir izstrādāta, lai uzliesmotu uzņēmējdarbības garu un sajūtu starp studentiem visā Liepājā.
Mērķi: IGLS galvenais mērķis ir palīdzēt jauniešiem saprast dažādas karjeras iespējas, lai viņi varētu informēti izlemt par savu profesiju nākotnē. Turklāt tas veicina uzņēmējdarbības spējas starp studentiem, nodrošinot tiem būtiskas profesionālās pieredzes dažādās nozarēs. Papildus tam projekts kalpo par platformu studentiem, lai konceptualizētu, attīstītu un uzsāktu savas biznesa idejas un attīstītu savas prasmes darbības laikā vietās dažādos uzņēmumos.
Kas var piedalīties: Studenti no visām izglītības līmeņa grupām – sākot no tiem, kas mācās pamat- un profesionālās izglītības iestādēs, līdz pat universitātes studentiem Liepājā.
Programmas struktūra: IGLS ir strukturēta četros sešu mēnešu ciklos. Katrs cikls ietver četru mēnešu ilgu praktisko iesaistīšanos, kur dalībnieki vai nu izstrādā savu produktu, vai strādā prakses vietā uzņēmumā. Dalībniekus mudina pieteikties vai nu individuāli, vai kā komandas, un tiek atbalstīti darba grupu veidošanā produktu vai pakalpojumu izstrādei.
Lai pieteiktos IGLS programmā, dalībnieki sākotnēji iesniedz savas pašu biznesa idejas vai izvēlas no vairākām prakses vietām, kas tiek piedāvātas sadarbībā ar partneruzņēmumiem. Viņi prezentē savu izvēlēto projektu kopā ar detalizētu plānu nākamajiem sešiem mēnešiem. Visa programma laikā regulāras pārbaudes un pusceļa ziņojums formātā prezentācijas pēc trim mēnešiem palīdz sekot līdzi viņu progresam. Programmas noslēgumā visi dalībnieki demonstrē savus sasniegumus, izceļot prasmes un zināšanas, ko viņi ir ieguvuši. Šī pēdējā prezentācija piedāvā visaptverošu skatu uz katru dalībnieka ceļojumu, uzsverot praktisko pieredzi un personiskās izaugsmes sasniegumus, kas gūti programmas laikā.
BLOKS 1 - IDEJU IZVĒLE UN DALĪŠANĀS AR TO
Pašā sākumā katrs dalībnieks izlemj, kādu biznesa ideju viņš vēlas attīstīt vai izvēlas prakses vietu uzņēmumā. Tad viņi vienkāršā veidā prezentē žūrijai savu izvēli, izskaidrojot, par ko ir viņu ideja vai prakse uzņēmumā, un ko viņi cer sasniegt projekta beigās. Viņi var dalīties komandās vai individuāli attīstīt savas biznesa idejas. Prakses iespējas katrs izvēlas individuāli. Lielākoties biznesa ideju attīstībai veido divu vai trim cilvēku komandas.
BLOKS 2 - PLĀNOŠANA
Pēc izvēles viņi sāk izstrādāt savu projektu plānu. Tas ietver mazo mērķu izvirzīšanu un plānošanu, kā tos sasniegt soli pa solim. Viņi mācās, kā organizēt savas idejas un izveidot laika grafiku savam darbam. Plāns tiek izveidots, pēc tam kad mentoru vadībā ir notikuša meistarklase par projektu plānošanu.
BLOKS 3 – MĀCĪŠANĀS UN TIKŠANĀS AR EKSPERTIEM
Visu sešu mēnešu laikā notiek daudzas darbnīcas un nodarbības. Dalībnieki uzzinās par biznesu, kā strādāt ar citiem un kā risināt problēmas. Viņi satiek cilvēkus, kuriem ir pieredze biznesā, kuri sniedz padomus un dalās savos stāstos. Arī divas reizes mēnesī dalībnieki dodas uz ekskursijām uzņēmumos, lai uzzinātu, kāds ir ikdienas dzīve konkrētās profesijās un konkrētos uzņēmumos, tādējādi viņi varētu pieņemt informētus lēmumus par savu karjeru nākotnē. Katram dalībniekam jāpievērš uzmanība. Kāds var justies nesociāls vai nesavākts kopienā, un turklāt ir arī jaunieši ar invaliditāti, tāpēc vienmēr jāpārliecinās, ka ir pieejams mentors, kurš varētu rīkoties konkrētajā situācijā.
BLOKS 4 – DARBU DARĪSANA UN PROGRESA PĀRBAUDE
Sešus mēnešus dalībnieki strādā pie saviem projektiem. Viņi regulāri tiekas ar mentoru, kas palīdz viņiem saglabāt pareizo ideju un uzlabot savu darbu. Viņi apspriež visus izaicinājumus, ar kuriem saskaras, un kā tos pārvarēt. Šajā brīdī ir ļoti svarīgi saprast jauniešu vajadzības. Iespējams, ka jaunietis jūtas nesavākts vai pieder NEET grupai, tāpēc ir svarīgi atrast piemērotu mentoru un radīt draudzīgu un drošu vidi.
BLOKS 5 – GALA PREZENTĀCIJA UN ATSKATS
Pēdējā mēnesī katrs parāda, ko ir paveicis. Viņi runā par savu projektu vai praksi, ko ir apguvuši un kā attīstījušies. Viņi dalās ar savām panākumiem un ar grūtībām, ar kurām saskārušies, un kā tās atrisinājuši. Tas ir laiks, lai pārdomātu visu ceļojumu un prasmes, ko ir attīstījuši. Galīgajā ziņojumā žūrija novērtē dalībniekus un piešķir skaidras naudas balvas visaktīvākajiem un veiksmīgākajiem jauniešiem, kuri ir sasniedzis redzamu izaugsmi un realizējuši ietekmīgu projektu.
Atbalsts un iespējas: Programmas laikā dalībnieki varēja saņemt 200 eiro mēneša stipendiju. Turklāt viņi saņēma finansiālu atbalstu savu uzņēmējdarbības ideju realizācijai, piedāvājot unikālu iespēju pārbaudīt šo ideju izmantojamību vai piedalīties kā komandas loceklis citu uzņēmējdarbības konceptu attīstībā.
Mentoru lielai atbalsts ir jauniešu iekļaušanās un pašpārliecinātībā par savām spējām. Katrā ciklā vienmēr bija jaunietis, kuram vairāk grūtību sagādāja iekļauties vides, atvērties idejām un izmantot savu potenciālu. Šajos gadījumos jaunieši tiek novērtēti jau sākumā, un tie, kuriem individuālā mentora atbalsts varētu būt liela palīdzība viņu izaugsmē, tiek identificēti.
Pamata redzējums: Šis projekts ir galvenā sastāvdaļa “Augstuma un nodarbinātības” darbības programmā, kuras mērķis ir uzlabot Latvijas zinātniskās iestādes pētnieciskās un inovatīvās spējas. Ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā, IGLS ne tikai audzina jaunus talantus, bet arī veicina plašāku mērķi palielināt Latvijas spēju piesaistīt ārējos finansējumus.
Sociālā iekļaušana: Projekts iekļāva studentus no dažādiem slāņiem. Katram bija vienādas iespējas pievienoties, neatkarīgi no tā, no kurienes viņi nāca vai kam tie ticēja. Tas padarīja projektu bagātu ar dažādām idejām un palīdzēja ikvienam mācīties vairāk.
Svarīga IGLS daļa bija tās fokuss uz studentu un uzņēmumu no lauku apvidiem iekļaušanu, ienesot dažādas perspektīvas programmā. Projekta sociālās iekļaušanas apņemšanās izcilais piemērs bija viens dalībnieks, kurš veica praksi uzņēmumā, kas strādā ar nedzirdīgiem. Šī pieredze bija tik ietekmīga, ka dalībnieks turpināja strādāt tur pēc projekta noslēguma. Tas atspoguļo, kā IGLS veiksmīgi veicināja sociālo iekļaušanu un radīja ilgstošu ietekmi uz dalībniekiem un kopienā.
Darbnīcas: IGLS projekta laikā dalībnieki iesaistījās visaptverošā mācību procesā, ar aptuveni divām darbnīcām katru mēnesi. Šīs darbnīcas aptvēra dažādus biznesa un personīgās attīstības aspektus, aprūpējot studentus ar būtiskām prasmēm un zināšanām. Caurskatāmām sesijām, ekspertu vadītajām diskusijām un praktiskajām aktivitātēm dalībnieki varēja iesaistīties uzņēmējdarbības, biznesa stratēģijas un pamatos. Šis strukturētais pieejas veids mācībām nodrošināja, ka projekta beigās katrs dalībnieks bija ieguvis stipru mācību komplektu, ko pielietot savos uzņēmējdarbības centienos un personīgajā izaugsmē.
KĀ KATRS VAR VIEGLI PIEKĻŪT UN JUSTIES DROŠI
Lai šīs darbnīcas būtu viegli pieejamas un draudzīgas vispirms, darbnīcas tiek piedāvātas viegli pieejamos vietās vai tiešsaistes platformās, kas nodrošinātu, ka ģeogrāfiskā un transporta barjeras tiek minimizētas. Turklāt saturu pielāgojot, lai tas būtu iesaistošs un saistāms ar šiem jauniešiem, iespējams, caur interaktīvām un praktiskām vingrinājumu, varētu uzlabot viņu mācīšanās pieredzi. Lai arī nodrošinātu, ka darbnīcas ir bezmaksas vai subsidētas, kas bija svarīgi svarīgi. Turklāt būtiski ir iekļaut mentorus vai vadītājus, kuri saprot un saista ar šiem jauniešiem saskartajām problēmām, radot iekļaujošāku un atbalstošāku mācīšanās vidi.
Turklāt īpaša uzmanība jāpievērš NEET (izglītībā, nodarbinātībā vai apmācībās neatrodoties) jauniešiem, piedāvājot pielāgotu vadību un mentoru atbalstu, kas risina viņu konkrētās vajadzības un izaicinājumus. Viņu iesaistīšanai reālās dzīves veiksmes stāstos un praktiskajās pieredzēs, kas atbilst viņu interešu, var būtiski uzlabo viņu motivāciju un dalību darbnīcās. Būt informētam un vairāk pievērst uzmanību tam, kā viņi jūtas, radot atbalstošu un saprotošu vidi, kur NEET jaunieši var atklāti paust sevi un justies vērtīgi, turpmāk veicinot viņu aktīvu iesaisti un piederības sajūtu darbnīcās.
MĀCĪBA IEGŪTA
Pēc projekta, pārskatot jauniešus, mēs redzam, ka projekts un tā saturs ir veicinājis uzņēmējdarbību dalībniekos, un dalībnieki ir veikuši dažādus pašpārbaudes testus, uzlabojot dažādas prasmes, identificējuši savas iecienītās vakances darba tirgū. Viens no svarīgākajiem secinājumiem ir tas, ka pēc vides iepazīšanas dalībnieki ir sapratuši, kurās profesijās viņi negrib strādāt, un ir nolēmuši stiprināt savas zināšanas un studēt, lai tiktu galā ar nozarēm, kas “biedē/vai neatbilst viņu interesēm”.
Kā organizatori, mēs bijām ļoti priecīgi, ka šī projekta progresā un iniciatīvās daudzi dalībnieki spēja aplūkot savas idejas caur cilvēka ekonomikas prizmu, un to mēs sasniedzām labāk ar interaktīvu spēli, izmantojot pašu dalībnieku radītās uzņēmējdarbības idejas. Pateicoties šīs spēles darbnīcai, daudzi jaunieši sāka saprast, kā tie var mainīt savu produktu, un daži pat mainīja savu uzņēmējdarbības virzienu.
Vēl viena svarīga atziņa noteikti ir tāda, ka dalībniekiem ir daudz vieglāk saprast jebkuru procesu (vai vēlaties kļūt par uzņēmēju vai darbinieku), ja tas tiek parādīts ar praktisku piemēru.
Un, galvenais – mēs esam pateicīgi, ka spējām iekļauties šajā projektā un radīt interesi tiem jauniešiem, kuri nāk no sociāli neaizsargātām grupām.
