Treniņu komplekts
Aprites ekonomiku
Modulis 1 – Par aprites ekonomiku
Šajā nodaļā mērķis ir sniegt pamatinformāciju par aprites ekonomiku, izpētīt tās definīciju, galvenos jēdzienus un efektīvās stratēģijas. Izprotot šos pamat aspektus, ir iespējams iegūt vienkāršu un skaidru izpratni par aprites ekonomikas principiem.
A) Izaicinājums
Kopš industriālās “revolūcijas”, produktu masu ražošana ir radījusi lielu ietekmi uz vidi un cilvēkiem. Ekonomika sāka balstīties uz lineāru modeli, kas raksturojas ar “paņem-izveido-nodod” pieeju: dabas resursu ieguve un dažādu preču ražošana, no kurām lielākā daļa beidzot pārvēršas par atkritumiem.
Lineārā ekonomika rada vairākas vides problēmas, jo tā ir spiesta ņemt vērā planētas ierobežojumus, kamēr dabas resursi (no kuriem mēs atkarīgi) ir ierobežoti. Masīva materiālu izvilkšana un saistīta atkritumu radīšana izraisa milzīgu piesārņojumu un rada būtisku spiedienu uz ekosistēmām. Tas apdraud būtisku ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, augsnes, gaisa un ūdens kvalitāti.
Aprites ekonomikas modelis ir ilgtspējīgs alternatīvs lineārai ekonomikai un paredz atrisināt saistītās vides problēmas.
B) MĒRKIS UN APRITES EKONOMIKAS DEFINĪCIJA
Aprites ekonomikas mērķis ir atdalīt ekonomisko aktivitāti no dabas resursu izņemšanas un nodrošināt ekonomisko attīstību, ievērojot planētas robežas. Vēl viens svarīgs aprites ekonomikas mērķis ir uzlabot vides kvalitāti un tādējādi veicināt ekoloģisko atjaunošanos (ieskaitot biodivērsitātes aizsardzību), kas ir būtiski veselīgu ekosistēmu pakalpojumiem, no kuriem mūsu sabiedrības ir atkarīgas. Tas prasa pieeju bez piesārņojuma un kaitīgu vielu izslēgšanu no produktiem un procesiem.
Aprites ekonomika ir plašs koncepts, un ir vairākas definīcijas. “Ekonomiskais modelis, kurā resursu ievads un atkritumi, izmeši un enerģijas noplūdes tiek minimizētas, palēninot, slēdzot un sašaurinot materiālu un enerģijas ciklus” (Geissdoerfer u.c., 2017).
Citiem vārdiem sakot: apaļā ekonomikā rūpniecisko izejvielu izņemšana tiek samazināta, resursi tiek ilgāk izmantoti, un atkritumi tiek novērsti un novērtēti cik vien iespējams.
Pāreja uz aprites ekonomiku prasa strukturālu pārmaiņu visos sabiedrības sektoros. Dažiem no tiem ir svarīga loma, piemēram, produktu dizaina pārdomāšana, labāk strukturēti biznesa modeļi ilgtspējībai un efektīvāki valsts politikas pasākumi ir daži piemēri. Svarīgi aģenti šajā pārejā ir ne tikai uzņēmumi un organizācijas, bet arī politikas veidotāji, izglītības iestādes, sociālās inovācijas aģenti, finanšu institūcijas, investori, akadēmija un patērētāji.
Galvenie aprites principi
Minimizēt resursu izmantošanu un ieguvi
Organizācijām vajadzētu mērķtiecīgi samazināt lieku resursu izmantošanu un izņemšanu, optimizējot materiālu ievades ražošanas procesos. Tas ietver atteikšanos no resursu izmantošanas, pārdomātu pieeju un samazināšanu, koncentrējoties uz veiktspējas pamatotiem, produkta-pakalpojuma sistēmām, dalīšanās modeļiem un materiālu samazināšanu.
Saglabāt produktu darbībā pēc iespējas ilgāk
Organizācijām vajadzētu piekritizēt produktu ilgtermiņa izmantošanu, saglabājot to vērtību cik ilgi vien iespējams. Tas ietver aprites dizaina principus, piemēram, izturību un spēju atkārtoti izmantot un remontēt. Produktu-pakalpojumu sistēmu ieviešana, lai veiktu atjaunošanu, atkārtotu ražošanu vai pārkvalificēšanu, arī veicina produktu ilglaicīgu izmantošanu.
Aizveriet materiāla ciklus
Visiem produktiem jābūt projektētiem, ņemot vērā iespēju tos pārstrādāt. Kad labošana, atkārtota lietošana vai citas aprites stratēģijas vairs nav izpildāmi, produktos/komponentos izmantotie materiāli jāatgūst, veicot aprites pārstrādi. Šis process nodrošina, ka materiālu kvalitāte tiek saglabāta vai uzlabota, ļaujot tiem aizstāt jaunākos materiālus, nevis tiekot pārstrādāti par zemākas kvalitātes produktiem. Tomēr, lai pārstrāde būtu efektīva, jāizvairās no bīstamu un vides nelabvēlīgu vielu izmantošanas jau no paša sākuma.
Ekosistēmas vadība
Aprites ekonomika, kā ilgtspējīgas resursu vadības sastāvdaļa, cenšas novērst piesārņojumu, kas rodas no ražošanas un patēriņa aktivitātēm, lai nodrošinātu vides kvalitātes saglabāšanu. Aprites ekonomikā organizācijām ir pienākums aktīvi aizsargāt ekosistēmas un ieguldīt ekoloģiskā atjaunošanā, uzlabojot bioloģisko daudzveidību un atjaunojot ekosistēmu pakalpojumus, lai atsauktu jebkādu kaitējumu un veicinātu kopēju vides uzlabošanu.
Veidojiet ilgtspējību un paliekošas vērtības
Aprites stratēģijas sniedz ekonomiskas priekšrocības, nodrošinot izdevumu samazinājumu un atlikumu vērtēšanu, kā arī sniedzot vides un sociālās priekšrocības, piemēram, darba vietu radīšanu. Tomēr aprites ekonomika atšķiras no konvencionālajiem ekonomiskās izaugsmes modeļiem, tiecoties pēc ilgtermiņa un plaši izplatītām sabiedriskajām priekšrocībām. Tā vietā, lai tikai koncentrētos uz ekonomisko plūsmu, tā mēra sabiedrisko bagātību, iekļaujot dabas, kultūras, cilvēku un ražoto resursu kvalitāti un daudzumu, ar izaugsmi atspoguļojot šo darbību uzlabošanos un palielināšanos.
Cilvēka ekonomiskās darbības radītais aprites modelis (Aprites ekonomikas taustiņa diagramma), kuru attēlo zemāk, sniedz īsu kopsavilkumu par to, kā resursi tiek pārvaldīti aprites ekonomikas modelī. Tā vizualizē divas savstarpēji saistītus ciklus: bioloģisko ciklu un tehnisko ciklu. Bioloģiskais cikls ietver organisko materiālu atgriešanu vides apritē, izmantojot dabiskos procesus, piemēram, kompostēšanu. Tehniskais cikls koncentrējas uz materiālu un produktu atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu vai pārstrādi, lai minimizētu atkritumus un saglabātu resursus. Aprites ekonomikas taustiņa diagramma uzsvēra šo ciklu slēgšanas nozīmi un pastāvīgu resursu plūsmu radīšanu, kas veicina ilgtspējīgu un aprites ekonomiku.
C) APRITES EKONOMIKAS STRATĒĢIJAS
Aprites ekonomika ir ražošanas un patēriņa sistēma, kas veicina resursu ilgtspējīgu izmantošanu, slēgtos ciklos, kuros tiek izmantotas atjaunojamās enerģijas avoti, reģenerējot ekosistēmas un nodrošinot sociālo progresu.
Ir dažas “R” cikliskās stratēģijas, kas palīdz organizācijām padarīt savus procesus ilgtspējīgākus, pārdomāt savu biznesa modeli, izvairīties no pārmērīgas resursu patēriņa un būt efektīvākiem, saglabājot vērtību. Šīs stratēģijas bieži vien papildina viena otru un veido pieeju, lai sasniegtu apriti un atbrīvotu ilgtspējīgas, reģeneratīvas ekonomikas pilno potenciālu.
Nākamajā tabulā mēs varam identificēt dažādas stratēģijas, to nozīmi un stadijas, kurās tās iekļaujas, ņemot vērā cikliskāku vai lineārāku ekonomiku, atkarībā no izejmateriāla.
Modulis 2 - Kā uzstādīt aprites ekonomikas aktivitātes
1) Ievads
Organizējot jauniešu aktivitātes saistībā ar aprites ekonomiku, varētu būt izcils veids, kā veicināt ilgtspēju un vides izzināšanu. Jauniešu aktivitāšu organizēšanai nepieciešama rūpīga un sadarbības pilna plānošana ar skaidri definētu mērķi. Ir iespējams stiprināt jauniešus, veidojot apziņas un aktīvas dalības atmosfēru. Šādi centieni tiecas veicināt kritisko domāšanu, veicināt informētu lēmumu pieņemšanu un veicināt ilgtspējīgu un noturīgu paradumu attīstību jauniešos.
Sākot attīstīt konkrētu aktivitāti, ir nepieciešams padomāt par dažiem būtiskiem punktiem, lai šīs aktivitātes būtu efektīvas gan to īstenošanā, gan novērtēšanā, sasniedzot galvenos izvirzītos mērķus.
Zemāk ir norādīti daži tēmas un principi, kas uzskatāmi par būtiskiem aktivitātes konfigurēšanai:
2) UZDEVUMU UN MĒRĶU NOTEIKŠANA
Noskaidrojiet jūsu aktivitātes pamatojumu un mērķus, kā arī to, kā tas sakrīt ar jūsu kopējiem mērķiem un uzdevumiem. Kas ir visbiežāk sasniedzamais un kādu ietekmi vēlaties radīt uz vidi, sabiedrību un ekonomiku.
Sāciet definēt jūsu aprites ekonomikas aktivitātes konkrēto fokusu un izvēlieties no tabulā piedāvātajām stratēģijām (R’s), kura tiks apspriesta un kuras iespējams savienot. Izvēloties konkrētu stratēģiju (piemēram, atkārtota izmantošana, labošana, uzlabošana), ir iespējams dziļāk iegrimt teorijā, ieviest vairāk objektīvu atsauci un aktivitātei var būt pozitīvāka ietekme.
Mērķauditorijas identificēšana, kam tiks piemērota aktivitāte, ir arī būtiska, lai to varētu izstrādāt atbilstoši viņu vajadzībām un interesēm.
Pārbaudiet “R” tabulu, lai izprastu dažus stratēģijas piemērus.
3) PRASMES
Izstrādājot izglītojošu aktivitāti, ir svarīgi noteikt, kādas prasmes vēlaties attīstīt un nodot auditorijai. Būtiski ir tas, ka ar aprites ekonomiku saistītās aktivitātes var palīdzēt cilvēkiem attīstīt dažādas svarīgas prasmes dažādās jomās, vai nu personīgās, vai profesionālās.
Iesaistīšanās šajā jomā nodrošina arī iespēju pastāvīgi mācīties un iegūt atbilstošas prasmes ilgtspējīgai nākotnei. Šeit ir daži piemēri:
-
Sistēmiska domāšana
-
Inovācijas un radošums
-
Sadarbība un komandas darbs
-
Kritiskā domāšana un lēmumu pieņemšana
-
Uzņēmējdarbības un biznesa prasmes
-
Vides apziņa
4) PARTNERI UN SADARBĪBAS
Darbs ar citiem sadarbības partneriem un projektu kopdarbība nes labumu, kas pārsniedz vienkārši zināšanu un prasmju papildināšanu. Viena no galvenajām priekšrocībām ir komunikācijas stiprināšana un projekta rezultātu efektīva izplatīšana. Iekļaujot dažādus partnerus, darbību sasniegumu klāsts un ietekme tiek paplašināta, jo katram iesaistītajam subjektam ir savs kontaktpunktu un auditorijas pamats. Šī komunikācijas kanālu dažādība ļauj sasniegt plašāku un dažādāku auditoriju, palielinot projekta redzamību un sasniegumus.
Sadarbība ar citām organizācijām var atvieglot piekļuvi koplietojamiem resursiem un infrastruktūrai. Bieži vien projektiem var būt nepieciešami finansiālie, tehnoloģiskie vai infrastrukturālie resursi, kādus viens vienīgais subjekts nevarētu nodrošināt. Caur sadarbību, resursi un pūliņi tiek dalīti, optimizējot resursu izmantošanu un uzlabojot izpildes spēju. Šāda resursu sadale ir īpaši izdevīga lielā mērogā projektos, kur atsevišķie ieguldījumi var būt nozīmīgi.
Sadarbība ar ārējiem partneriem ļauj apmainīties ar labās prakses piemēriem un iekļaut citu pieredzi. Katra organizācija nes savu kultūru, darba metodes un veiksmīgas stratēģijas, un, sadarbojoties, ir iespēja mācīties vienam no otra un uzlabot savas pieejas. Šī zināšanu apmaiņa var radīt vērtīgus atklājumus un jaunu skatupunktu, kas noved pie inovatīvākām risinājumiem.
Sadarbība partnerībās var nodrošināt projektam augstāku leģitimitāti. Iekļaujot citās organizācijās un struktūrās, projekts tiek pozicionēts kā kolektīva iniciatīva ar lielāku sociālo nozīmi. Tas var piesaistīt ieinteresēto pušu, valdību un pat mediju uzmanību, turpinot uzlabot projekta ietekmi un rezultātus.
Secinājumā, sadarbība ar citiem projektiem partnerībās pārsniedz vienkāršu zināšanu uzkrāšanu, ietverot aspektus kā komunikācija, resursu piekļuve, savstarpēja mācīšanās un leģitimitāte. Turklāt šāda sadarbības pieeja ir būtisks aspekts, veidojot un īstenojot aprites ekonomikas projektus, jo darbs ar partneru tīklu ir būtisks, lai risinātu sarežģītās problēmas un maksimizētu projektu un iniciatīvu veiksmi dažādās darbības jomās.
5) RESURSI / BUDŽETS
Projekta vai aktivitātes finanšu resursu plānošana ir būtiska veiksme veiksmīgai īstenošanai, un finansiālā ilgtspēja kļūst arvien būtiskāka. Papildus tam, lai nodrošinātu pietiekamus resursus, lai aktivitāte tiktu realizēta, ir nepieciešams pieņemt ilgtspējīgas darbības, lai nodrošinātu projekta ilgtermiņa turpinājumu, vienlaikus minimizējot negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrību.
Ilgtspējīga pieeja ietver ne tikai resursu ieguvi, bet arī to, kā šie resursi tiek izmantoti. Rūpīga izmaksu analīze un centieni atrast veidus, kā samazināt tās, nelietojot kompromisus par projektu kvalitāti, ir būtiska. Prakses, piemēram, materiālu atkārtota izmantošana, enerģijas optimizācija, atbilstoša atkritumu utilizācija un atkritumu samazināšana, ir piemēri, kas var veicināt finansiālo ilgtspēju.
Finanšu vadības pārredzamība ir vēl viens būtisks aspekts. Rādot, kā tiek izmantoti resursi, un prezentējot konkrētus rezultātus attiecībā uz projektu, palīdz veidot uzticību donoros, investoriem un plašā sabiedrībā. Pārredzamas vadības uzticamība var atvērt durvis jaunām finansējuma iespējām un nostiprināt projektu ilgtermiņā.
Apņemoties ilgtspējīgas prakses projektu finanšu vadībā un stratēģiski domājot par resursu iegūšanu, ir iespējams nodrošināt tā ilgtermiņa pastāvēšanu un maksimāli palielināt labumu sabiedrībai un videi. Finanšu ilgtspēja ne tikai nostiprina projektu, bet arī atspoguļo saistību ar sociālo atbildību un dabas resursu saglabāšanu, padarot to pievilcīgāku potenciālajiem atbalstītājiem un sadarbības partneriem, kuri iesaistīti vides un sociālo jautājumu risināšanā.
6) MATERIĀLI
Plānojot un veidojot aktivitātes, kas vērstas uz jauniešiem un vērstas uz aprites ekonomiku, ir jāņem vērā rūpīga izvēle, izmantojot materiālus. Šo izvēli veicot jāņem vērā aspekti, piemēram, piemērotība mērķauditorijai, pieejamība un ilgtspējība, mērķējot uz bagātinošu un atbildīgu pieredzi dalībniekiem.
Lai nodrošinātu iekļaujošu pieredzi, ir svarīgi pārbaudīt, vai materiāli ir pieejami visiem dalībniekiem, neatkarīgi no viņu vajadzībām vai spējām. Izvēloties materiālus, ir svarīgi domāt par vides ietekmes minimizēšanu. Tā vietā, lai izvēlētos iegādāties jaunus materiālus, apzinīgākais piegājiens ir meklēt alternatīvas, piemēram, īrēt vai iegādāties lietotus priekšmetus. Šāda prakse samazina pieprasījumu pēc jaunām precēm, pagarinot to kalpošanas laiku, un samazina radīto atkritumu daudzumu.
Pārdomāt drukāšanas materiālus ir lieliska stratēģija. Digitālo iespēju izmantošana, piemēram, slaidu prezentāciju vai materiālu, kas pieejams tiešsaistes platformās, ne tikai ietaupa dabas resursus, bet arī atvieglo piekļuvi materiāliem, ļaujot jauniešiem vēlāk atgriezties pie tiem, neizdrukājot papildu eksemplārus.
Dalībnieku iedrošināšana pašiem nest līdzi savus pārstrādājamos materiālus, piemēram, ūdens pudeles un somas, arī veicina aprites ekonomikas un vides atbildības jēdzienu.
7) AKTIIVITĀŠU PLĀNOŠANA UN ĪSTENOŠANA
Stratēģiska aktivitāšu plānošana ir būtiska, lai noteiktu skaidrus mērķus, identificētu mērķauditoriju, noskaidrotu nepieciešamos resursus, noteiktu izpildes grafiku un nodrošinātu, ka aktivitāte atbilst jauniešu interesēm un vajadzībām, padarot to tiem pievilcīgāku un skaidrāku.
Domājot par aktivitātes dizainu, ir jādomā par pievilcīga un iesaistoša formāta radīšanu, kas spēj raisīt jauniešu interesi un veicināt aktīvu līdzdalību. Metodoloģijām, kas izvēlētas aktivitātes dizainam, jāņem vērā pieejamība, nodrošinot, ka aktivitāte ir iekļaujoša un ļauj visiem jauniešiem piedalīties, neatkarīgi no viņu spējām vai fona, kā arī tas, ka ilgtspējas un aprites ekonomikas jēdzienu tiek nodoti mācību rakstā un pievilcīgā veidā.
Aktivitātes apraksts spēlē būtisku lomu projekta organizācijā un īstenošanā, nodrošinot detalizētu ceļvedi, kas vadīs visus iesaistītos. Konkrētie aktivitātes mērķi jānorāda skaidri, lai dalībnieki saprastu mērķi un nozīmi. Lai atvieglotu realizāciju, izpildes soļi jāpasniedz hronoloģiskā secībā, detalizējot, kas katrā aktivitātes posmā ir jāpanāk. Ja ir grupas aktivitātes, ir svarīgi norādīt cilvēku skaitu, kas nepieciešams katram uzdevumam, veicinot sadarbību un komandas darbu.
Vēl viens būtisks aspekts, kas jāņem vērā, ir katra posma aptuvenais ilgums, sniedzot skaidru priekšstatu par grafiku un ļaujot dalībniekiem sevi organizēt atbilstoši. Galvenais profils, kas iesaistīts, jāapraksta, uzsverot viņu prasmes un zināšanas, kas saistītas ar aktivitātes vadīšanu. Apraksta skaidrība un organizētība ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka visi dati ir viegli saprotami un ka aktivitāte veicina ilgtspēju un aprites ekonomiku starp jaunajiem dalībniekiem.
8) LOĢISTIKA
Loģistika ir būtiska sastāvdaļa, lai nodrošinātu aktivitātes vai pasākuma veiksmīgu norisi, tāpēc ir būtiski rūpīgi apsvērt vairākus loģistikas aspektus, kas veicina pozitīvu un ekoloģiski draudzīgu pieredzi. Pirmkārt, ir jāizvēlas pareizā atrašanās vieta. Svarīgi ir ņemt vērā dalībnieku pieejamību, meklējot vietu ar vieglu piekļuvi, iespējams, tuvu sabiedriskajam transportam. Turklāt zaļo zonu vai āra telpu tuvums ļauj veikt dabai saistītas aktivitātes.
Fiziskajai telpai arī ir jāpievērš uzmanība. Nepieciešamo izmēru noteikšana, lai visi dalībnieki varētu ērti iekļauties un nodrošinātu dinamikas veiksmīgu izpildi, ir būtiski, lai novērstu pārpildījuma problēmas un nodrošinātu, ka aktivitātes notiek plānotajā veidā. Vēl viens svarīgs aspekts ir dalībnieku skaita noteikšana. Ierobežojuma noteikšana, pamatojoties uz telpas kapacitāti un pieejamajiem resursiem, ir nepieciešama, lai nodrošinātu visiem iesaistītajiem labāku, labāk organizētu un apmierinošāku pieredzi.
Laika un datumu noteikšana ir vēl viens nozīmīgs punkts. Ir būtiski ņemt vērā dalībnieku pieejamību un izvairīties no grafika konfliktiem, kas var apdraudēt iesaistīto klātbūtni. Detalizēts grafiks ar aktivitāšu sākuma un beigu laikiem, pārtraukumiem un citiem svarīgiem datiem atvieglo pasākuma organizēšanu un laika pārvaldību.
Ēdienu loģistika ir jautājums, kam jāpievērš īpaša uzmanība. Ja aktivitātes laikā ir ēdieni, ir svarīgi plānot ilgtspējīgas opcijas, piemēram, veģetāriešu vai vegānu ēdienus, izvairoties no pārtikas atkritumu un vienreizlietojama iepakojuma pārmērīgas izmantošanas.
Lai veiktu aktivitāti, var būt nepieciešami pakalpojumu sniedzēji un piegādātāji. Ir būtiski izvēlēties partnerus, kuri arī dalās ilgtspējas vērtībās, piekritizējot uzņēmumus, kuriem ir ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas prakses. Atkritumu pārvaldība ir pastāvīga problēma. Ir svarīgi izstrādāt plānu selektīvai kolekcijai un pareizai atkritumu apsaimniekošanai, veicinot šo pārstrādi un samazinot vides ietekmi. Ja jūs vairākkārt organizējat vienu un to pašu pasākumu vai veicat aktivitāšu kopumu noteiktā laika periodā, cenšaties izdomāt veidus, kā samazināt un likvidēt atkritumus, tādējādi samazinot jūsu ietekmi no pasākuma uz pasākumu. Tas var būt lielisks veids, pirmkārt, demonstrēt, ka ir iespējams organizēt aktivitātes ar zemu ietekmi, un, otrkārt, jūs varat dalīties ar izmantotajām stratēģijām un praksēm, lai iedvesmotu citus sekojot jūsu piemēram.
Ņemot vērā visus šos aspektus, aktivitāte kļūst par bagātinošu pieredzi, kas pastiprina vides saglabāšanas nozīmi.
9) KOMANDA
Jauniešu aktivitāšu organizēšana prasa labi strukturētu plānošanu un efektīvu koordināciju. Šajā procesā svarīgas lomas spēlē dažādi indivīdi. Projekta vadītājs vada komandu, nodrošinot pareizu loģistiku un izveidojot stratēģiskas partnerattiecības. Aktivitātes vadītājs iesaista dalībniekus izglītojošās dinamikās. Citi profesionāļi veicina to, lai aktivitāte būtu neaizmirstama un apzināta pieredze.
Dažas pozīcijas, kas var tikt uzskatītas par būtiskām aktivitātes plānošanai, īstenošanai un izpildei:
➔ Projekta vadītājs
Kopumā atbildīgs par aktivitāšu plānošanu un īstenošanu. Koordinē visus posmus, nosaka mērķus, termiņus un piešķir resursus. Uzņemas atbildību par loģistiku, sadarbības vadību un finanšu pārvaldību.
➔ Aktivitāšu rīkotājs
Atbildīgs par aktivitāšu interesantumu, dalībnieku iesaistīšanu un dinamiku vadīšanu interaktīvā un izglītojošā veidā, saskaņā ar aktivitātes mērķiem. Dalās ar specifiskām zināšanām, sniedzot relevantu informāciju plānotajām aktivitātēm un informē dalībniekus par vides jautājumiem.
➔ Palīgi un brīvprātīgie
Viņi palīdz Projekta vadītājam un Aktivitāšu vadītājam dažādās uzdevumos, sākot no loģistikas atbalsta līdz dinamikas un praktisko aktivitāšu vadīšanai.
➔ Saziņā ar marketinga speciālistiem.
Atbildīgs par aktivitāšu reklamēšanu stratēģiskā veidā, izmantojot komunikācijas kanālus, piemēram, sociālos tīklos, e-pastus un vietējos medijus, lai sasniegtu mērķauditoriju un nodrošinātu labu iesaistīšanos.
➔ Drošības speciālists
Nodrošina dalībnieku drošību pasākuma laikā, nodrošinot, ka tiek ievēroti visi drošības noteikumi un veicot piesardzības pasākumus, lai novērstu negadījumus vai incidentus.
➔ Ietekmes novērtētājs
Atbildīgs par izstrādāto un pielietoto novērtēšanas metodi, lai mērītu aktivitātes ietekmi uz ilgtspējas mērķiem, apkopot atsauksmes no dalībniekiem un sniegt ieskatu nākotnes uzlabojumiem.
➔ Finanšu administrācijas dalībnieks
Nodrošina pieejamo finanšu resursu efektīvu pārvaldību, sekot līdzi budžetam un izmaksām, kas saistītas ar aktivitātēm.
Modulis – 3 Piemēri no labākajām darbībām kā tos replicēt atsauces un papildu resursus
Ir daudzveidīgas aktivitātes, kas var tikt atkārtotas aprites ekonomikas ietvaros, kā arī iespēja izveidot jaunas pieejas, balstoties uz iepriekšējā nodaļā minētajiem tematiem, ar mērķi panākt efektīvāku plānošanu. Tomēr šajā nodaļā mēs koncentrēsimies uz dažiem konkrētiem piemēriem, kas saistīti ar aprites ekonomiku un jau ir īstenoti. Mēs apspriedīsim, kā šīs aktivitātes tika izstrādātas, realizētas un kādas stratēģijas tika izstrādātas to piemērošanai, uzraudzībai un novērtēšanai.
Erasmus+ projekts “Dzīvot ilgtspējīgāk: aprites risinājumi bēgļu integrācijai Eiropā” (2020-1-PT01-KA204-078418). Šis projekts cenšas veicināt bēgļu un migrantu integrāciju Eiropā, apguļot prasmes, kas balstītas uz bez atkritumu ražošanu, “upcycling” un labošanu. Pārvēršot izmestos materiālus par vērtīgām un inovatīvām radībām, projekts veicina gan bēgļu integrāciju, gan ilgtspējīgu ekonomisko modeļu veicināšanu, saskaņojoties ar Eiropas Komisijas mērķiem attiecībā uz aprites ekonomiku un 2030. gada ilgtspējīgās attīstības programmu.
Šis projekts ir sadalīts trīs moduļos, kurā ir iekļauti piemēri par Neformālās izglītības mācību plāniem par aprites ekonomiku bēgļiem un migrantiem. Mēs tos izmantosim kā piemērus, lai izskaidrotu, kā tie tika īstenoti aktivitātē, kas balstās uz aprites ekonomiku.
Projekts arī cenšas veicināt bēgļu, it īpaši sieviešu, pilnvarošanu, veicinot viņu profesionālo izaugsmi un darba iespēju izveidi nozarēs, piemēram, pārtikas, modes un dizaina. Šāda pieeja ne tikai izmanto aprites ekonomikas principus, bet arī saskan ar bēgļu esošajām prasmēm, kas attīstītas caur neformālajām ekonomikām, sadarbības apmaiņu un pārstrādes praksēm.